Kā Starptautiskās sieviešu dienas tēma „Sieviešu vienlīdzība ir progress visiem” uzrunā jūs kā PLF ģenerālsekretāru?

      Šī tēma ļoti asi uzsver, ka tā saucamie sieviešu jautājumi nav jautājumi, kas ietekmē tikai sievietes, bet tie attiecas uz visu sabiedrību, kurā viņas dzīvo, vai baznīcas gadījumā – visas baznīcas jautājumi.
Sieviešu vienlīdzība runā par attiecību kvalitāti un par vērtībām, kas veido šīs attiecības. Baznīcai būt iesaistītai procesos, kas veicina sieviešu vienlīdzību, nav zīme vai altruistisks žests pret tiem, ko uzskata par vājiem. Drīzāk šāds process ir kopīgi vīriešu un sieviešu pūliņi padarīt baznīcu par labāku vietu, tādējādi kļūstot par spēcīgu zīmi mūsu samierināšanai un vienotībai Kristū caur kristību pāri tautības, sociālā statusa un dzimuma atšķirībām.

      Kā PLF ir palīdzējusi iedvesmot sieviešu vienlīdzību, un kā tā saredz savu nākotnes iesaisti šajā darbā?

      PLF saistībām vienlīdzībai ir dota konkrēta izpausme caur daudziem pārvaldes lēmumiem un programmu aktivitātēm. PLF ir gara vēsture ar atbalstu projektiem no dalībbaznīcām, kas ir apņēmušās veicināt sieviešu vienlīdzību baznīcā un sabiedrībā. 1984. gadā PLF savā Asamblejā pieņēma politiku, ka vismaz 40% sieviešu un 40% vīriešu jābūt pārstāvētiem padomēs un līdz ar to pārvaldē.

      Tas pats princips tiek piemērots PLF aktivitātēm un programmām. Tas ietver stipendiju atbalstu gan teoloģiskām, gan ar attīstību saistītām studijām. Kopš 1984. gada PLF ir atzinusi un apstiprinājusi par mērķi sievietes ordinētā kalpošanā. Tas ir atspoguļojies visās PLF Asamblejās, kas notikušas šajās trīs dekādēs. PLF kampaņa „Baznīcas saka „NĒ” vardarbībai pret sievietēm”, kas tika ieviesta 21. gadsimta pirmajā dekādē, ir devusi lielu iedarbību. Mūsu iesaiste humanitārās reakcijas un attīstības darba laukā (Pasaules kalpošanas departaments) ietver dzimumu taisnīgumu kā šķērsgriezuma
mērķi. PLF stratēģija „Ar degsmi par baznīcu un pasauli” ietver dzimumu taisnīgumu kā šķērsgriezuma jautājumu. 2011. gadā PLF kopienas birojs saņēmasertifikātu par dzimumu vienādām algām. Pagājušajā gadā PLF 2013. gada Asambleja pieņēma dzimumu taisnīguma politiku, kas īstenoja 2010. gada Asamblejas lēmumu.

     Aiz mums ir stabils un noturīgs gājums, tomēr ir vēl daudz jaunu virzienu, ko aptvert.

     2013. gadā PLF publicēja dzimumu taisnīguma politiku. Kādas ir tās pozitīvās pārmaiņas, ko PLF cer ieraudzīt, pateicoties šai jaunajai politikai?

     Savā ceļā mēs esam iemācījušies ieraudzīt, ka nodrošināt ar kvotām sieviešu dalību nenozīmē arī automātisku viņu dalību uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.

     Šis ir fons Štutgartes Asamblejas aicinājumam uz dzimumu taisnīguma politiku.

     PLF dzimumu taisnīguma politika ir domāta tam, lai atbalstītu un veicinātu kopienas ceļu uz iekļaušanu. Pamatojoties uz biblisku un teoloģisku izpratni, balstoties uz luteriskās teoloģijas identitāti, tā sniedz ieteikumus un metodoloģijas kontekstualizētiem rīcības plāniem reģionālos un vietējos kopienas līmeņos.

     PLF sekos šīm diskusijām. Pozitīvās pārmaiņas, ko sagaidām, ir ieraudzīt apņemšanos ieviest taisnīgumu attiecībās starp dzimumiem kā ticības jautājumu un veidot vairāk taisnīgu attiecību.

     77% no PLF dalībbaznīcām ordinē sievietes. Kāpēc ordinācijas jautājums ir svarīgs PLF?

     Statistika, ko jūs minat, ir no 2012. gada. Starplaikā vairākas dalībbaznīcas ir paudušas savu nodomu ordinēt sievietes vai to jau ir izdarījušas.

     Kā luterāņi mēs ticam, ka Dievs caur kristību ir mūs darījis par daļu no jaunās kopienas un ir aicinājis visu Dieva tautu – vīriešus un sievietes – piedalīties Dieva misijā. Pēc šīs izpratnes mēs definējam baznīcas kalpošanu, kas ir atvērta un atspoguļo šo jauno kopienu Kristū.

     Tas ir iemesls, kāpēc mēs PLF nerunājam par „sieviešu ordināciju”, bet par „sievietēm baznīcas ordinētā kalpošanā”, tādējādi norādot uz mūsu pārliecību par kalpošanas ietverošā rakstura nozīmību.

     Citiem vārdiem sakot, šā jautājuma nozīmība izaug no fakta, ka sieviešu dalība ordinētā kalpošanā ir pamatā mūsu izpratnei par baznīcas kalpošanu. Un tas ir par to, kā šī kalpošana atspoguļo Dieva aicinājumu visiem Dieva cilvēkiem, tādējādi kļūstot par liecinieku Dieva jaunajai radībai kristībā, caur ko mēs esam darīti par jaunu kopienu (Gal 3).

     PLF ir kopiena ar dalībbaznīcām dažādās kultūrās. Vai jautājums par sievietēm baznīcas ordinētā kalpošanā ir jautājums par atšķirīgām kultūrām?

     PLF ir uzticīga izpratnei par ordinēto kalpošanu kā amatu, kas ir iekļaujošs gan vīriešiem, gan sievietēm. Tas ir mērķis, ko PLF Asamblejas ir apliecinājušas kopš 1984. gada un kas pieder 77% dalībbaznīcu, kuras ietver 93% no PLF piederošajiem.

     Palīdzot cits citam šā mērķa sasniegšanā, mēs dzirdam un zinām, ka dažām baznīcām ir nepieciešama lēnāka kustība bibliskās hermeneitikas jautājumu, kultūras un ekumēnisko/starpreliģisko attiecību dēļ.

     Atgriežoties pie jūsu jautājuma, ir nepieciešamība skatīties uzmanīgi un reizē kritiski uz kultūras realitātēm, sevišķi ņemot vērā faktu, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs tik daudzos aspektos ir pretējs kultūrai. Piemēram, es nedomāju, ka mīlēt savu ienaidnieku ir daudzu šodienas kultūru daļa, tomēr mēs tiecamies to pasludināt ar vārdiem un darbiem; es nedomāju, ka daudzu šodienas kultūru daļa ir tas, ka viena Dieva dota brīvība padarīs mūs par kalpiem sava tuvākā vajadzībām, tomēr mēs tiecamies to pasludināt ar vārdiem un darbiem; tāpat nav daudzu šodienas kultūru daļa saņemt dāvanas par brīvu, tomēr tas veido Jēzus Kristus evaņģēlija kodolu, kā to pasludina ne tikai luterāņu baznīcas.

     Apustulis Pāvils iedrošina Dieva cilvēkus nekaunēties no Jēzus Kristus evaņģēlija, bet turpināt to sludināt un dzīvot pēc tā mūsu esošajās kultūrās. Katra baznīca ir aicināta ik dienu apsvērt, kā tā grib liecināt savā specifiskajā kontekstā, līdz ar to arī tās kultūrā. Tanī pašā laikā tā tieksies būt uzticīga Dieva misijai, kas savā pamatā nes tik daudz kultūrai pretēju elementu.

     Līdz ar to kultūras arguments ir ļoti relatīvs.

     PLF ir iesaistījusies ekumeniskā dialogā ar partneriem, kuriem ir atšķirīgi uzskati par sievietēm ordinētā kalpošanā un sieviešu iesaisti. Vai tas šajā dialogā rada problēmu?

     PLF turpina iesaistīties bagātās un nozīmīgās ekumeniskās attiecībās un dialogos. 1999. gadā tika parakstīta „Taisnošanas doktrīnas kopīgā deklarācija”, līdz ar to 15 gadus pēc PLF 1984. gada Asamblejas tā atzina un apstiprināja mērķi par sievietēm ordinētā kalpošanā. Jau vairākas dekādes ordinētas sievietes ir pārstāvējušas PLF mūsu dažādos ekumeniskos dialogos, iekļaujot dialogus ar baznīcām, kuras neordinē sievietes. Un šie dialogi turpina sniegt labus augļus. PLF audiencēs ar pāvestu Benediktu XVI un pāvestu Francisku PLF delegācijās bija arī ordinētas sievietes, dažas, kas ieņēma arī bīskapa amatu. Uz šādām tikšanām mēs nākam kā kopiena, kas mēs esam, un es esmu pateicīgs, ka varu teikt, ka es nekad neesmu jutis, ka mūsu saskarsme jelkādā brīdī būtu bijusi problemātiska PLF delegācijas sastāva dēļ vai ka tiktu izrādīta atšķirīga attieksme pret delegācijas locekļiem. Tas sniedz pievienoto vērtību mūsu ekumeniskajiem dialogiem un attiecībām – fakts, ka tie ir balstīti uz godīgumu un caurspīdību par to, kas mēs esam.

    Kāda ir jūsu vīzija par pozitīvām pārmaiņām PLF, ar ko jūs gribētu dalīties Starptautiskajā sieviešu dienā?

     Es ceru un lūdzu, lai vardarbība pret sievietēm – vēl arvien realitāte daudzām – tiek pārtraukta.

    Es ceru un lūdzu, lai mēs no kvotu nodrošināšanas sieviešu dalībai pārejam uz sieviešu dalībai labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu.

 Un es ceru un lūdzu, lai vairāk baznīcu ir uzticīgas sievietēm ordinētā kalpošanā, kamēr mēs iesaistāmies atvērtās un cieņpilnās sarunās, kas ir uzticīgas Dieva Vārdam, kas aicina kristītos kļūt par Dieva spēcīgās samierināšanas pravietisko zīmi.

 

Foto: The Lutheran World Federation

No angļu valodas tulkojusi Ieva Puriņa, Mag.Theol., LELBāL mācītāja
Korektore Mag. Theol. Milda Klampe