Mateja evaņģēlijs 28:1-10
Pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu aplūkot. Un, redzi, notika liela zemestrīce, un Kunga eņģelis nāca no debesīm, pienācis novēla akmeni un apsēdās uz tā. Viņa izskats bija kā zibens un drēbes baltas kā sniegs. Sargi drebēja no bailēm un bija kā miruši. Tad eņģelis uzrunāja sievietes: “Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists, viņa šeit nav, jo viņš ir augšāmcēlies, kā viņš bija sacījis. Nāciet, skatiet to vietu, kur viņš tika guldīts. Un steidzieties un sakiet viņa mācekļiem, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem. Redzi, viņš pirms jums noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsiet. Redzi, es jums to jau esmu teicis.” Tad tās steigšus devās prom no kapa, baiļu un liela prieka pārņemtas, tās skrēja pasludināt šo vēsti viņa mācekļiem. Pēkšņi tām pretī nāca Jēzus, sacīdams: “Esiet sveicinātas!” Viņas pienāca klāt, apkampa viņa kājas un viņu pielūdza. Tad Jēzus tām sacīja: “Nebīstieties! Ejiet paziņojiet maniem brāļiem, lai tie dodas uz Galileju, tur tie mani redzēs.”

Mīļie draugi Rīgas evaņģēliskajā draudzē! Sirsnīgi jūs sveicinu Lieldienās! Lai kur jūs būtu un lai kā pavadīsiet svētkus, vēlu jums, lai Lieldienu prieks, kas ir stiprāks par visiem ierobežojumiem, jūs sasniedz un dod cerību!
 
Šoreiz pirms Lieldienām man bija daudz jādomā par bailēm. Kādēļ gan kādreiz ir grūti būt mierīgiem un drošiem, ja taču mēs it kā zinām, ka Dievs ir ar mums un mums palīdz? Šoreiz blakus Lieldienu evaņģēlijam gribu atgādināt vēl citu stāstu Jāņa evaņģēlijā, kur mācekļi laivā ir vētrā uz jūras. Protams, kad tāda laiviņa vētrā tiek mētāta augšup lejup un to nevar kontrolēt, nav iespējams nebaidīties, kuru katru brīdi taču tā var aiziet “pa burbuli”. Tā reizēm rūpes par to, kas varētu notikt, un reizēm ļoti pamatotas rūpes, var likt justies, kā mazā laiviņā trakojošas vētras vidū, kur nav nekādu iespēju pašiem to kontrolēt – jūru – dzīvi, pasaules likumības mēs vienkārši neapstādināsim ar savu gribu. Un tad šajā stāstā mācekļi redz Jēzu uz ūdens – un te varētu gaidīt, ka viņi laimīgi sauc pēc palīdzības vai pateicas, ka viņš ir atnācis pie viņiem, bet viņi to notur par spoku – un ir vēl vairāk nobijušies. Dievs šajā stāstā vispirms parādās kā tas, kurš izraisa bailes. Kā tas, no kā visvairāk baidāmies. Kā “cietie fakti”, neērta patiesība, ko apziņa mēģina atbīdīt pēc iespējas tālāk. Tomēr izrādās to iepazīstot, to pieņemot tā izrādās draugs, palīgs un drošs pamats, uz ko būvēt tālāk. Jēzus mācekļiem saka: “Nebīstieties!”. Un mācekļi viņu tad atpazīst un pēkšņi arī viņu baisais ceļojums ir galā- viņi ir krastā.
 
Mateja Augšāmcelšanās evaņģēlijs liekas tāpat apzinās šo cilvēka baiļu piedzīvojumu par savu dzīvi, par savu eksistenci. Bailes – ar to te sākas Lieldienu vēsts. Bailes, no kurām sargi ir kā miruši, bailes, kuras izjūt sievietes, ieraugot eņģeli, bailes ieraugot pašu Jēzu. Pašu īstenību, patiesību, dzīvību. Bailes par vēl nesaprotamo, nezināmo un nekontrolējamo. Tomēr te ar bailēm mijās arī prieks – sievietes jau atpazīst viņu, kas tik ļoti bija izmainījis viņu dzīves, kuru viņas bija iemīlējušas un domāja, ka ir zaudējušas pavisam. Neizprotami, cilvēka spēkiem neiespējami dzīvība ir uzvarējusi pat nāvi.
Debesu vēstījums, kas izskan vispirms no Dieva sūtņa– eņģeļa mutes, un tad arī no Jēzus ir atbilde uz šīm bailēm: Nebīstieties! Es saprotu to, kā Dieva vēstījumu caur Lieldienām arī mums: “Nebīstieties! Nekas, pat nāve nešķir jūs no manas klātbūtnes un mana klātbūtne ir mīlestība”. Augšāmcelšanās ir Dieva atbilde uz mūsu visdziļākajām bailēm, uz zaudējumu, sāpēm, bailēm kļūdīties, bailēm no iznīcības, no nāves. Atbilde ir Jēzus dzīvā klātbūtne, kuras vēstījums ir  – “Nebīsties!”. Varbūt arī šobrīd mēs ar rūpēm gaidām to, ko vēl tuvākās nedēļas nesīs un varbūt vēl vairāk to, kā šī pasaule būs mainījusies, kad tā modīsies no pašizolācijas miega. Nākotne ir ārpus mūsu kontroles, bet tā nav ārpus dzīvā Dieva klātbūtnes.
Sviniet šos mīlestības, dzīvības un prieka svētkus! Sviniet Jēzus Augšāmcelšanos!
Priecīgas Lieldienas!
 
Dace
RED mācītāja
P.S. Nolasīju šo apsveikumu savam dēlam Emīlam, kurš teica, ka droši lai sūtot to jums visiem. Uz manu jautājumu, ko gan viņš domā par Jēzus augšāmcelšanos, viņš teica – viss kārtībā! Jā, viss ir kārtībā – Viņš ir patiesi augšāmcēlies!