“Pie Dieva mans glābiņš un mans gods,mana stiprā klints un mans patvērums – Dievā.”
/Ps. 62:8/

Māris Ķirsons dzimis 1940. gada 26. decembrī Jaunaucē, mācītāja Pāvila Ķirsona ģimenē. 1944. gadā, izvairoties no Padomju Savienības atkārtotas okupācijas un represijām, ģimene devās trimdā. Pēc piecus gadus ilgām bēgļu gaitām Vācijā, Ķirsonu ģimene nonāca Amerikā. Savu dzīvi Māris veltīja kalpošanai Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas draudzēs Filadelfijā un Čikāgā (ASV), kā arī Otavā, Monreālā, Kalgarijā (Kanādā). Darbojās Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) pārvaldē, vēlāk tika ievēlēts par LELBA Pārvaldes priekšnieku. Māris Ķirsons bija aktīvs sabiedriskais darbinieks — 1980. gada 11. novembrī Madridē, protestējot pret Baltijas valstu okupāciju, pārgriežot vēnas, lēja savas asinis uz PSRS karoga.

2013. gadā Māris Ķirsons atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kļuva par laulību un atkarību terapeitu, kā arī par Minesotas programmas aizsācēju Latvijā. No valsts saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka apbalvojumu. Viņš bija korporācijas “Ventonia” filistrs un kopš 2015. gada kalpoja LELB Mērsraga draudzē. 2025. gada 9. janvārī LELB uzņēma viņu savu garīdznieku sarakstā un piešķīra viņam mācītāja emeritus statusu.

Māra Ķirsona dzīves devums paliks dziļi iegravēts Latvijas vēsturē.
Sirsnīga līdzjūtība Māra Ķirsona tuviniekiem, draugiem un visiem sērojošajiem.
Atvadīšanās no Māra Ķirsona būs 2025. gada 1. februārī pl. 15:00 Rīgas Domā.